Savvaļas pārtikas vākšanas pamaptprincipi.
Piesargies no piesārņotām augsnēm- ceļmalas, lielceļi, elektrolīnijas, tradicionālo fermu apkārtne, raktuvju atrašanās vietas, atkritumu izgāztuves un citas teritorijas, kas var saturēt bīstamus herbicīdus, pesticīdus vai smagos metālus.
Alerģijas.
Kad iepazīsties ar jauniem savvaļas pārtikas produktiem, sāc ar mazu porciju un tad nogaidi kādu dienu. Tam vajadzētu būt pietiekami ilgam laikam, lai potenciālā alerģija parādītos. Šis ir īpaši nozīmīgi cilvēkiem, kam jau ir nosliece uz citām alerģiskām reakcijām.
Indīgās augu sugas.
Atkarībā no tavas dzīvesvietas, apkārtnē varētu būt indīgi un nāvējoši augi un sēnes. Vislabākais veids kā no tiem izvairīties, ir pirms ēšanas izpētīt, kas šis augs ir. Dažām ēdamo augu sugām ir pēc izskata līdzīgi indīgi radinieki- arī to ir vērts atcerēties un pārliecināties pirms ēšanas.
Atpazīšana.
Praktizē ēdamo augu atpazīšanu un mācies arī to zinātniskos nosaukumus. Zinātniskie nosaukumi var palīzēt labāk tos klasificēt.
Piemērota laika izvēlēšanās.
Lai iegūtu svaigākās garšas un maigākās tekstūras, ievāc tās auga daļas, kas atrodas augšanas procesā. Lielākoties- zaļumus vāc pavasarī, puķes un ziedus vasarā, riekstus- rudenī, saknes- vēlā rudenī, ziemā, agrā pavasarī. Lapām vajadzētu būt gaiši zaļām, mīkstām un mazākām kā tās ir pilnajā izmērā. Puķes vislabāk ievākt, kad tās ir tiko atvērušās vai ziedos un nav sākušas vīst. Augļiem, ziediem un sēklām vajadzētu būt pilnībā nobriedušiem. Briedumu nosaka katrai sugai individuāli. Kad ievāc saknes, auga augšējai daļai vajadzētu iet uz miršanas pusi vai pavisam mirušai vai arī tik tikko kā izdīgušai, ja to dara agrā pavasarī.
Mēģini un mēģini vēlreiz.
Kad ievāc savvaļas pārtiku, ir svarīgi pagaršot augus pirms vākšanas (protams, ja zini ko vāc un tas ir drošs augs). Vienas un tās pašas sugas augi var garšot ievērojami atšķirīgi un tas var būt atkarīgs no ļoti dažādiem faktoriem, kā piemēram, dabiskā vide, laika apstākļi, mikroklimats, pasugas. Ja tu pamēģini kādu augu un tev tas nav patīkams, nepieņem, ka tas tev nekādā veidā neiepatiskies! Iespējams, tev to ir jāatrod citā teritorijā, jāpamēģina kāda cita auga daļa vai citādāk jāpagatavo. Daži augi nekad negaršos labi laukā un tos nepieciešams pagatavot lai noņemtu rūgtumu, viskozitāti vai indīgos savienojumus. Bez tam var būt arī tā, ka vienas un tās pašas sugas ievāktas citā teritorijā garšo citādi.
Ilgtspējība
Vietējos vai naturalizētos augus ievāc tikai tik, cik spēj izlietot un arī tad, kad tie ir dāsni. No katra auga ievāc mazāko daļiņu lapu un ziedu, lai paliek arī dzīvniekiem un pašam augam, lai sevi atražotu. "Dāsns" un "mazākā daļiņa" ir reltīvi termini, jo ir jāņem vērā, ka augi ir dažādi- citi daudz jūtīgāki, bet citi dzīvelīgāki. Ja ievāc invazīvas sugas, uzmanies, lai neizplatītu tās vēl vairāk.
Sēnes ir atšķirīgi organismi no citiem augiem. Pati sēne ir augļķermenis un tās vairojas caur sporām, kuras tās izplata caur porām. Ja ievāc senes, piedomā pie tā, lai neizrautu sēni ar visu saknīti, lai netiktu ievainots micēlijs, kā arī ievāc tās labāk grozā nevis maisiņos, jo caur groziņu vari palīzēt sporām izplatīties.